< Atpakaļ uz Ventspils novads (www.ventspilsnovads.lv)
VIEGLI lasīt    

“Saulesvija” aizsāk Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkus

Neklātienē sākušies XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas norisināsies līdz oktobrim. Ventspils novadu tajos pārstāvēs teju 200 audzēkņu. Tie ir apvienotā 5.–9. klašu kora dziedātāji no Puzes pamatskolas, Piltenes un Ugāles vidusskolas (pedagoģes Lienīte Čače, Nelda Matisova un Larisa Žagare), un dejotāji no Ances pamatskolas (vadītāja Elita Kuģeniece), divu deju kolektīvu pārstāvji no Tārgales pamatskolas (vadītāja Daiga Kņaza), dejotāji no Zūru pamatskolas (vadītāja Zane Kalniņa) un divi deju kolektīvu pārstāvji no Puzes pamatskolas (vadītāja Elita Kuģeniece). Svētkiem sagatavojušies arī folkloras kopas “Piški kāndla” dalībnieki no Tārgales pagasta (vadītāja Ilga Porniece).

Ventspils novada Jūrkalnē 12. jūlijā ievijās svētku projekta “Saulesvijas” ceļš. Pie Vējtura nama pulcējušos dejotājus un dziedātājus sveica svētku vēstnesis un sveicinātājs, notiekošo filmēja vairāki operatori, arī “LNT” pārstāvis. Mūsu novada kolektīvu vadītāji un skolēni sniedza intervijas, bet bērni saņēma arī dāvanas – pasākuma lieldraugs “Swedbank” sagādāja īpaši izveidotas ilgtspējīgās somiņas, savukārt atbalstītājs saldumu zīmols “Laima” – konfektes. Pateicības vārdus klātesošajiem veltīja novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Guntis Mačtams, uzsverot, cik būtiska ir Dziesmu un deju svētku tradīcija. Pie Vējturu nama notika simbolisks gājiens un saulesripas iekustināšana. Katras dienas videoapskati būs redzami svētku mājaslapā nacgavilet.lv, svētku profilā digitālajā platformā “Youtube“, kā arī sabiedrisko mediju portālā lsm.lv, savukārt septembrī pirmizrādi piedzīvos ilggadējā svētku atbalstītāja “LMT” veidotā dokumentālā filma (režisors Dzintars Dreibergs).  .

Svētku norišu konceptu mērķis ir cieņpilni pabeigt svētku procesu, neapdraudot klātienes izglītības procesa uzsākšanu 1. septembrī: plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no viena līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises iemūžinās videoierakstos. Visi videomateriāli tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam topošās Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vajadzībām kā spilgta 21. gadsimta liecība.