Annahites pamatskolas skolēni apmeklē Jaunpils pili

“Latvijas skolas soma” pirmajā skaistajā rudens dienā aizveda mūsu skolas skolēnus uz Livonijas ordeņa pili – Jaunpilī, kur mūs sagaidīja pils atslēgu glabātāja. Sākās īsta vēstures izziņas stunda par vienu no retajām viduslaiku pilīm, kas lieliski saglabājusi savu sākotnējo izskatu. Mūs izvadāja pa pils telpām, atklājot bruņinieku dzīvi un sadzīvi, barona un galminieku dievišķos un ellišķīgos darbus. Uzzinājām par barona nežēlīgajiem darbiem (zviedru gūstekņu sadedzināšanu pēc pils mūra uzcelšanas).

Apbrīnojām:
1) pils lielo zāli, kura joprojām mūsdienās kalpo kā kultūras centrs. Zālē atrodas sens mākslas darbs – marmora alnis, “Madonna ar bērnu”, kas atklājās paslēpta pils sienā un tika atrasta pils remonta laikā;
2) barona bibliotēku, kurā pārsvarā uzturējās pils mūks, kas bija vienīgais izglītotākais cilvēks pilī, jo mācēja lasīt un rakstīt. Apbrīnas vērta šajā zālē bija baroneses Elīzas Medemas portrets, jo no jebkura skata punkta baroneses acis bija pavērstas uz gleznas vērotāju.
3) balto zāli, kura bija ļoti grezna un mūsdienās tā kalpo kā laulību reģistrācijas vieta;
4) bruņinieku izklaides vietu, kura atradās pils pagrabā, un kuru tajā laikā drīkstēja apmeklēt tikai bruņinieki. Telpā ar vislielāko interesi klausījāmies par to laiku ieročiem, to pielietošanu karā. Bija pat iespēja paturēt rokās šos ieročus – pusotras rokas zobenu, šķēpu, durkli un pielaikot bruņinieku bruņukrekla fragmentu un cepuri.
Nakšņojot pils viesnīcā, ir iespēja satikties un redzēt pils spoku – bruņinieku Bruni. Parasti pils spoks ir sieviete, taču šajā pilī spoks ir vīrietis.
Par godu mūsu apciemojumam, pils barons bija tik labvēlīgs, ka deva atļauju izšaut vienu zalvi no sava lielgabala.
Ja vēlaties uzzināt, kāpēc bruņinieki un viņu dāmas mazgājās tikai 2–3 reizes gadā, brauciet uz Jaunpils pili pie pils atslēgu glabātājas, no kuras uzzināsiet ne tikai to, bet arī citus interesantus faktus.
Skolēnu atsauksmes par Jaunpils pils apmeklējumu:
“Patika tas, ka rokās varēju paturēt īstu zobenu un varējām uzvilkt bruņucepuri, bruņuvesti” (Lauris Eidiņš).
“Patika izšautā zalve no lielgabala, kad beidzās pils apskate” (Oskars Bērtulsons).
“Patika pils atslēgas glabātājas interesantais stāstījums par bruņiniekiem” (Aina Cirša).
“Patika sievietes glezna, jo kurā vietā es nostājos viņa uz mani skatījās” (Signija Priede).
“Man patika baltā zāle” (Viktorija Baukerta).
“Patika noslēpumainās kāpnes, pa kurām mēs nonācām bruņinieka atpūtas telpā” (Laimons Dehterovs).
“Interesanti stāstīja par bruņinieku ģērbšanos un ko darīja brīvajā laikā” (Kristaps Prikuls).
“Interesanti stāstīja par ieročiem, tos arī parādīja. Patika arī lielgabala šāviens” (Evelīna Elīna Zvejniece).
“Man viss patika” (Rihards Salgrāvis).